Es mīlu sevi!!!
Ko tu tur teici? Tu mīli
sevi? Kas tu esi kaut kāds iedomīgs Narciss, vai egomaniaks? Nez’ par ko
sevi iedomājies? Tev laikam bišku jānolaiž tvaiks!
Mums nav paredzēts teikt, ka mīlam sevi. Mums ir jābūt pazemīgiem un melniem, un maziņiem. Mums jāmīl viss cits –pasaule.
Vai kāds jauks džeks! Vienmēr tik pazemīgs un visus mīl!
Nē, nemīl. Viņš nemīl visus, jo viņš nemīl sevi. Un ja viņš nemīl sevi, viņš nemīl nevienu.
Kā
mēs varam dot, no savas sirds, citiem mīlestību ja tās tur nav?
Mīlestība, patiesa mīlestība visplašākajā tās izpausmē nediskriminē. Tā
nesaka es mīlu šo cilvēku, bet to tur nē. Tā vienkārši mīl! Protams,
cilvēki var just to ko viņi uzskata par mīlestību šaurākajā šī vārda
nozīmē. Viņi var teikt, ka mīl savus partnerus vai savus bērnus un viņi
var just spēcīgu saikni ar viņiem. Bet viņi nevar izjust patieso mīlu –
kosmisko mīlu, tā teikt – kamēr viņi patiesi nemīlēs sevi. Kas nav tevī,
to tu nevari dot citiem! Kamēr tu nemīli sevi totāli un bez
noteikumiem, tu nevarēsi piesaistīt sev kādu, kurš tevi mīlēs totāli un
bez noteikumiem. Viņi teiks „Es tevi mīlu, kamēr tu esi tāds kādu gribu
tevi redzēt”. Tā nav mīlestība! Tas ir īpašnieciskums un kontrole,
saģērbta kā mīlestība! Cik no mums patiesi mīl kādu līdz tādam līmenim,
ka atbalstītu otru un mīlētu otru vienalga ko viņiem vajadzētu darīt
sevis attīstībai un apgūšanai? Ja tas ko viņiem vajag piedzīvot ved caur
notikumiem, kas nesaskan ar mūsu uzskatiem par to ko viņiem vajadzētu
darīt vai kādiem būt, mūsu mīlestība pret viņiem izplēnē. Cik
egoistiski! Tu nevari būt tu ja gribi manu „mīlestību”. Tev jābūt tādam
kādu es gribu tevi redzēt. Tā taču ir, ko? Laipni lūgti manā cietumā,
mīlnieciņ, dod buču. Mums ir tāda pati „iestrādātā” attieksme mīlot
sevi. Ja sekojam savai sirdij, intuitīvajai enerģijai, kas izsaka mūsu
unikalitāti un kādam kaut kas nepatīk ko darām, mēs jūtamies vainīgi un
mazvērtīgi. Bet ja mēs nemīlam sevi un nerespektējam mūsu tiesības būt
tādiem kādi esam, kā gan varam gaidīt to no citiem? Mīlestība pret sevi
ir tas balansa punkts kad mēs atļaujam sev brīvību no bailēm un vainas
apziņas būt tādiem kādi esam. Tad nāk patiesa mīlestība pret citiem –
nenosodot mīlēt viņus tādus kādi viņi ir un atļaut viņiem tādiem būt,
pat ja tas dažreiz nesakrīt ar to kādus mēs viņus gribam redzēt.
Es mīlu Tevi, jo Tu esi. Es mīlu Sevi, jo Es esmu. Vot tā ir mīlestība!
Veltījums manai beznosacījuma mīlai...
No comments:
Post a Comment