Uzražotās, manipulētās versijas par dzīvi
sauktas par reliģiju un zinātni var likties esam pretējās nometnēs. Bet
apskatot tuvāk, tās ir gandrīz vienādas – vismaz ideja ir tā pati. Abas izdzīvo
tikai apspiežot zināšanas un ieborējot bailes no nāves.
No vienas puses mums stāsta par kādu Dievu,
kurš mūs tiesās pēc mūsu vienas dzīvītes uz zemes. Dzīve, kas var ilgt no 1
sekundes līdz 100 gadiem un pat vairāk. Pēc šīs vienas mazās dzīvītes, kurā mēs
katrs piedzimstam ļoti dažādos apstākļos, šis mīlošais, gādīgais, tiesājošais,
bieži vien, atriebīgais un neiejūtīgais Dievs, izlems paradīze vai elle uz
mūžību un vienu dienu! Vienīgais kas Dievu laikam uztrauc ir vai mēs ticam, ka
Viņa dēls, Jēzulītis, ir mūsu glābējs? Protams, mēs vienmēr varam nodrošināt
sev vietu augšstāvā ja vien atļausim priesteriem teikt kas mums jādara, jāsaka
un jādomā ( un, protams, jāziedo), jo viņi kā Dieva pārstāvji uz zemes zina ko
Viņš grib. (māju Jūrmalā un Bentley garāžā katram sektas vadītājam? :D )
Man nav
jādomā pašam??? Pfuu, kāds atvieglojums. Paldies, mācītāj! Un ja nu es ziedošu
kaudzi naudas baznīcai neskatoties uz to, ka visapkārt valda nabadzība, vai
pastaigāšu riņķī un nogalināšu dažus tūkstošus cilvēku, kas atsakās ticēt tam,
kas man sastāstīts baznīcā? „Ak, mans bērns, tas Kungs uzlūkos tevi ar
pateicību un atlaidīs tavus grēkus”, saka mācītājs piebilstot, ka labāk būtu
čeku izrakstīt uz viņa vārda. :D
Redziet cik pasaule ir vienkārša kad nav
jādomā pašam? Šī mentalitāte ir dominējusi cilvēkos no neatminamiem laikiem, un
lai cik pārsteidzoši man tas liktos, tā vel joprojām kontrole neskaitāmu
miljonu prātus 21.gadsimtā. Tā kā cilvēkiem īpaši nevelk, lai Dievs viņus
tiesātu (ja nu es izkrītu?), viņi šo šausmīgo dienu atliek cik tālu vien var.
Un bailes no nāves un „taisnās” tiesas kļūst par ideālu līdzekli valdīt pār
cilvēkiem un viņu prātiem. (taisnā tiesa nevar būt taisna, drīzāk līka, jo
katrs piedzimstam savādāks un citādos apstākļos. Vai būtu godīgi tiesāt vienādi
mācītāju un kādas amazones cilts indiāni, kurš pat nav dzirdējis par tādu Dievu?
Pats vainīgs, nav ko dzīvot džungļos?)
Nekas un nekad nav bijis labāks veids kā
reliģija kad runa ir par cilvēku prātu kontroli. Un šī kontrole ir atkarīga no
zināšanu apspiešanas, ne tikai, ka dzīve ir mūžīga un visiem, bet arī, ka mēs
neesam Dieva kalpi, bet mēs esam paši sev Dievs. Ups, es laikam zaimoju? :D Bet
tāda ir patiesība...
[vārds reliģija šajā tekstā 90% gadījumu tiek
lietots kā sinonīms katoļu fanātiķiem. Man nav iebildumu pret cilvēkiem kas tic
vienam vai otram Dievam, ja vien tā nekļūst par apmātību.]
Vārds zinātne būtu jāliek pēdiņās, jo tas ir
cēlies no vārda kas nozīmē zināšanas. Zinātne kādu mums māca nebūt nav dzīšanās
pēc jaunām zināšanām, bet gan stingru uzskatu aizstāvēšana un visas
informācijas, kas varētu izjaukt pastāvošos uzskatus, atvairīšana. Tātad
reliģija un „zinātne” šajā jomā nav vis nekādi pretinieki! „Zinātne” ir tikai
cita reliģijas forma ar priesteriem baltos paltrakos nevis garos talāros.
„Zinātne” ir iestrēgusi pasaulē ar piecām
maņām – tauste, oža, dzirde, garša un redze. Ja kaut ko nevar izmērīt ar kaut
vienu no šīm piecām maņām tad tas nevar eksistēt. Tiešām? Un kā ar DOMU? Domu
nevar saost, izgaršot, redzēt, dzirdēt vai pieskarties tai, izņemot domas
fizisko izpausmi kā procesu smadzenēs. Vai tad tas nozīmē, ka domas neeksistē?
Protams, eksistē. Vismaz es DOMĀJU, ka eksistē! Tad kas ir doma? Saskaņā ar
„zinātni”, doma ir fizisks process smadzenēs. Bet kā ar miljoniem cilvēku, kuri
uz brīdi bijuši fiziski miruši? Viņi atceras kā viņu apziņa atstāja ķermeni un
vēroja savu fizisko formu uz operāciju galda. Bieži aprakstot precīzi ko
darījuši ārsti un māsiņas laikā kad viņi bija „miruši”. Kā ar tiem kas dziļā
hipnozē atceras iepriekšējās dzīves uz zemes līdz sīkām detaļām, kuras var
pārbaudīt un pierādīt? Tad viņi bija citā ķermenī ar citām smadzenēm, tad kā
viņu domas un atmiņas var būt tikai smadzeņu fiziska funkcija??? Tā vietā lai
apskatītos un ņemtu vērā nebeidzamos pierādījumus par cilvēku pieredzi un
attīstītu tālāk zinātnisko izpratni par lietām, „zinātne” diskreditē un noraida
miljoniem cilvēku pieredzi visapkārt pasaulei, lai saglabātu „zinātnes” idejas
un pamatus nemainīgus, jo tikai zinātne zina visu! Smieklīgi, es domāju, ka
zinātne cenšas uzzināt un atklāt! Ja jau viņi zina visu tad nav jēga nekādiem
pētījumiem? :D
„Zinātne” arī cenšas atlikt mirstamo dienu,
tāpēc cilvēki tur mutes ciet un ļauj tiem darīt un kontrolēt visu, negribēdami
pietuvināt nāvi. (hmm, gluži kā reliģija?) „Zinātne” arī saka, ka pēc nāves nav
nekas, tikai tārpiņi, kas tevi sagrauž...
Kosmisks negadījums-sūdīga dzīve-nāve un viss.
Arī tas ir liels trieciens cilvēka
pašvērtējumam. Kāda tad ir jēga dzīvot, tik bezjēdzīgi vai ne? Un tā ir vēl
viena svarīga līdzība starp vairumu reliģiju un „zinātni”. Tās abas saka, ka
mūsu dzīves un likteņi ir citu rokās.
Reliģija saka, ka Dievs kontrolē mūsu dzīves
un ka Viņš pastāvīgi tiesā katru mūsu darbu un domu. Šausmas, vecajam Dieviņam
noteikti ir liela piezīmju grāmatiņa. Un daudz pildspalvas.
„Zinātne” saka, ka mūsu dzīvi kontrolē nejauši
negadījumi un sakritības un izdzīvo tikai stiprākie. Tad labāk es samīdīšu
katru ko satieku ceļā. Nav labi būt labam. Zin’ tāds ir dabas likums. „Zinātne”
to pierādīja.
Idiotisms! Jā, mani draugi, izvēlieties. Vai
nu Dievs kontrolē jūsu dzīvi vai kaudze ar nejaušiem notikumiem!?
Neviens,
tikai un vienīgi TU pats!
Ideāls
veids kā kontrolēt masas un padarīt mūs par aitu baru, kas izmisis, lai kāds
pasaka kur iet, ko darīt, ko domāt ir... Iestāstīt cilvēkiem, ka viņi neko
nekontrolē un nevar kontrolēt. Vai gan var būt labāks veids kā neļaut cilvēkiem
izpaust savu patieso spēku, kā iestāstīt, ka mums nav spēka ko izpaust?
ATVER
ACIS!
No comments:
Post a Comment