Muļķi kas neskatās TV

Avīzēs ir 2 sadaļas kuras izlaižu acis nepamirkšķinot: sports un TV programma! Šoreiz ne par sportu (par to droši vien kad Olimpiskais cirks būs tuvāk), bet par televīziju! Man jāatzīstas nu jau dažus gadus man mājās nav televīzora!!!

Tā nu apmēram 5 gadus mana nostāja pret televīziju ir – dzīve ir labāka, nozīmīgāka un galvā ir mazāk muļķi’bu ja neskatos TV!

Kādu laiku atpakaļ labā avīzē Observer bija rakstiņš, kur tā autore apgalvoja:

“Dzīvojot mēnesi ar salūzušu televizoru iemāca jums daudz par nabaga muļķiem , kuri izvēlas neskatīties. […] Man viņu žēl. Tie nezina ko tie saka – viņi dzīvo tikai pus dzīvi.”

AK, DIEVS!!!!  Tiešām?

Lūdzu paskaidrojiet ko esmu zaudējis savā dzīvē neredzot Uguns Grēku, Baiļu Faktoru un OKartes gaudošanu?!

Atceros bērnībā kad veco melnbalto kasti nomainija…liela krāsaina kaste! 
Tā bija tik “apbrīnojama tehnoloģija” ka drīz vien mūsu diena tika plānota saskaņā ar tv programmu. Neviens nevarēja iedomāties nokavēt kaut vienu multenei vai meksikāņu seriāla sēriju ap vakariņu laiku (ar atkārtojumu no rīta). Pat veci opīši laukos nekurienes vidū sāka pakārtot savus lauku darbus tv programmai, parūpējoties ka netiek palaists garām nekas svarīgs (kā “Daudz Laimes!” kur apsveic tev nezināmus tautiešus ar itkā dziesmām, palīdzot tev bēdāties ka tavi bērni neapsveic tevi! Ļoti svarīgās Hameleonu Rotaļas, kuras skatijos aiz garlaicības reizi nedēļā bet neko nenokavēju no “sižeta” :D Vai VALSTS APMAKSĀTO Panorāmu ar ziņām, ka Pidriķu pagasta Smirduļu mājās nozagts Belarus vai zied 3 dažādi ceriņi!)

Laikam jau katrai sabiedrībai jāiziet caur šo posmu, lai sasniegtu nākamo līmeni. Bet nu kad es domāju ka beidzot virzamies tālāk, izrādās sabiedrība vēl ir iestigusi pagātnē un izbauda diezgan primitīvas izklaides formas!

Dažreiz retas “vieglās izklaides” reizes ir labas, kad tās palīdz atslābināties, noņemt nedaudz stresa un aizmirsties, tomērt, ja televīzija kāda dzīvē ieņem tādu lomu ka ir 50% no dzīves vērtības…

Nu piedodiet bet man jau atkal tas jāsaka – Cilvēki ir pazaudējuši kontroli pār paši savu dzīvi! Tie irk ā pieradināti mājlopi, viņi ir kā aitu bars, kas pieradināts noteiktā laikā pulcēties pie siles un aizmirsuši ka ārpus fermas tie atrastu labāku, veselīgāku pārtiku, varētu brīvi skriet un elpot svaigu gaisu!

Vēl vairāk, tik tuvas attiecības ar televizoru nozīmē ka televizoram, ne tev, ir visas lemšanas un izvēles iespējas pār tevi! Tas plāno tavu dienu tavā vietā! Tas izlemj kādu informāciju tev jāzin un kā jādomā! Tas izlemj kas tev jāēd un jāvelk mugurā! Tas izlemj visu!!!

Tik bieži dzirdam – “Vai, pa televizoru galīgi nav ko skatīties!”
BET VIŅI SĒŽ UN SKATĀS!!!

Tas perfekti parāda ka cilvēka lemtspēja ir reducēta līdz līmenim,
kas sniedzas netālāk par televizora pulti,
netālāk par colu vai pepsi, Dosju vai Lenoru…
netālāk par televizoru…